εὐποτμία
εὐποτμία, good fortune
εὐποτμ-ία, ἡ,
- good fortune, Xanth. 10, Plu. Arist. 24, Luc. DDeor. 17[15].1, Ael. NA 11.40.
εὐποτμία, ας (ἡ) heureux sort, bonheur, Protag. (Plut. M. 118e) ; Plut. Arist. 21 ; Luc. D. deor. 15, 1 ; El. N.A. 11, 40.
Étym. εὔποτμος.
εὐποτμία, ἡ, das glückliche Los, Glück, Ael. H.A. 11.40 ; öfter Plut. u. Luc., z.B. D. D. 15.1.
εὐποτμία, ἡ,
- good fortune, Plut., Luc. from εὔποτμος